Contionary:aēnūmus

Aeranir

Etymology

From aēnun + -ūmus.

Pronunciation

(Old) IPA: [a.eːˈnuː.mos̠]
(Classical) IPA: [a.eːˈnuː.mʊs̠]
(Gaunine) IPA: [a.eːˈnuː.mɯs]
(Late) IPA: [a.eˈnu.mos̠]

Adjective

aēnūmus (cyclical aēnūma, eternal aēnūmun)

1. eternal, everlasting

Declension

Declension of aēnūmus
	temporary		cyclical		eternal
	singular	plural	singular	plural	singular	plural
nominative	aēnūmus	aēnūmur	aēnūma	aēnūmar	aēnūmun	aēnūmunt
vocative	aēnūme
accusative	aēnūmun	aēnūmī	aēnūman	aēnūmae
essive	aēnūmū	aēnūmur	aēnūmau	aēnūmur	aēnūmū	aēnūmur
instrumental	aēnūmōrun	aēnūmōs	aēnūmārun	aēnūmōs	aēnūmōrun	aēnūmōs
genitive	aēnūmī	aēnūmōbus	aēnūmae	aēnūmābus	aēnūmī	aēnūmōbus
dative	aēnūmō	aēnūmōna	aēnūmō	aēnūmāna	aēnūmō	aēnūmōna
ablative	aēnūmā	aēnūmōs	aēnūmā	aēnūmās	aēnūmā	aēnūmōs
locative	aēnūmīs	aēnūmā	aēnūmīs	aēnūmā	aēnūmīs	aēnūmā

Descendants

• Ilesse: aenumu (learned)
• S'entigneis: aënums (learned)
• Tevrés: aenumos (learned)