Contionary:pacitz

Aeranir

Etymology

From Old Aeranir pacīȥ, from Proto-Iscaric *pakjets, from Proto-Maro-Ephenian root *pehc- ("to take, to grab, to grasp"). Compare with pōceȥ ("to attack, to assault"). Cognate with Dalitian phétteis, pōkheĩs, Stiric piśyati, pāśayati.

Pronunciation

(Old) IPA: [ˈpʰa.kiːts]
(Classical) IPA: [ˈpʰa.cɪts]
(Gaunine) IPA: [ˈpʰa.kɪts]
(Late) IPA: [ˈpa.cets]

Verb

paciȥ (transitive; infinitive pacīghan, potential pagtaȥ, desiderative paxit, perfective pēcī)

1. they take me, grab me, grasp me
2. they capture me, seize me
3. they take me in, they understand me
4. they have me (a meal)
5. they use me, utilise me, take me (for a purpose)

Conjugation

Conjugation of paciȥ
imperfective		singular					plural
		first	second	third			first	second	third
				t.	c.	e.
active	indicative	paciȥ	pacin	pacīs	pacia	pacī	pacīmus	pagtis	pacienȥ
	subjunctive	paciat	pacian	paciās	pacia	paciae	paciāmus	paciātis	paciand
	desiderative	paxit	paxin	paxis	paxa	paxī	paximus	paxitis	paxend
	potential	pagtaȥ	pagtan	pagtās	pagta	pagtae	pagtāmus	pagtātis	pagtanȥ
middle	indicative	pacior	pacīstī	pacīrur	pacīrra	pacīrur	pacīmur	pacītur
	subjunctive	paciō	paciāstī	paciārur	paciārra	paciārur	paciāmur	paciātur
	desiderative	paxō	paxistī	paxerur	paxerra	paxerur	paximur	paxitur
	potential	paxor	pagtāstī	pagtārur	pagtārra	pagtārur	pagtāmur	pagtātur
passive	indicative	paciēlō	paciēlāstī	paciēlārur	paciēlārra	paciēlārur	paciēlāmur	paciēlātur
	subjunctive	paciālō	paciālāstī	paciālārur	paciālārra	paciālārur	paciālāmur	paciālātur
	desiderative	paxēlō	paxēlāstī	paxēlārur	paxēlārra	paxēlārur	paxēlāmur	paxēlātur
	potential	pagtālō	pagtālāstī	pagtālārur	pagtālārra	pagtālārur	pagtālāmur	pagtālātur
causative	indicative	pagtiȥ	pagtin	pagtīs	pagtia	pagtī	pagtīmus	pagtītis	pagtienȥ
	subjunctive	pagtiat	pagtian	pagtiās	pagtia	pagtiae	pagtiāmus	pagtiātis	pagtiand
	desiderative	pagtīrit	pagtīrin	pagtīris	pagtīra	pagtīrī	pagtīrimus	pagtīritis	pagtīrend
	potential	pagtītaȥ	pagtītan	pagtītās	pagtīta	pagtītae	pagtāmus	pagtītātis	pagtītanȥ
perfective		singular					plural
		first	second	third			first	second	third
				t.	c.	e.
active	indicative	pēcī	pēcin	pēcis	pēca	pēce	pēcime	pēcite	pēcend
	subjunctive		pēcen	pēcēs	pēcea	pēcē	pēcēme	pēcēte
	desiderative	paxuī	paxuin	paxuis	paxua	paxue	paxuime	paxuite	paxuend
	potential	pagtāvī	pagtāvin	pagtāvis	pagtāva	pagtāve	pagtāvime	pagtāvite	pagtāvend
middle	indicative	pēcō	pēciste	pēcere	pēcera	pēcere	pēcimur	pēcitur
	subjunctive	paciāvō	paciāviste	paciāvere	paciāvera	paciāvere	paciāvimur	paciāvitur
	desiderative	paxuō	paxuiste	paxuere	paxuera	paxuere	paxuimur	paxuitur
	potential	pagtāvō	pagtāviste	pagtāvere	pagtāvera	pagtāvere	pagtāvimur	pagtāvitur
passive	indicative	pēcēlō	pēcēlāste	pēcēlāre	pēcēlāre	pēcēlāre	pēcēlāmur	pēcēlātur
	subjunctive	paciāvēlō	paciāvēlāste	paciāvēlāre	paciāvēlāra	paciāvēlāre	paciāvēlāmur	paciāvēlātur
	desiderative	paxuēlō	paxuēlāste	paxuēlāre	paxuēlāra	paxuēlāre	paxuēlāmur	iūruēlātur
	potential	pagtāvēlō	pagtāvēlāste	pagtāvēlāre	pagtāvēlāra	pagtāvēlāre	pagtāvēlāmur	pagtāvēlātur
causative	indicative	pagtīvī	pagtīvin	pagtīvis	pagtīva	pagtīve	pagtīvime	pagtīvite	pagtīvend
	subjunctive	pagtiāvī	pagtiāvin	pagtiāvis	pagtiāva	pagtiāve	pagtiāvime	pagtiāvite	pagtiāvend
	desiderative	pagtīruī	pagtīruin	pagtīruis	pagtīrua	pagtīrue	pagtīruime	pagtīruite	pagtīruend
	potential	pagtītāvī	pagtītāvin	pagtītāvis	pagtītāva	pagtītāve	pagtītāvime	pagtītāvite	pagtītāvend
non-finite forms		imperfective				perfective
		active	middle	passive	causative	active	middle	passive	causative
infinitive	accusative	pacīghan	pacīsse	pagtus sengan	pagtīghan	pacīghī	pacīssī	pagtus fūghī	pagtīghī
	oblique	pacīre	—	—	pagtīre	pacīrī	—	—	pagtīrī
participle	indicative	pacientus	paciēlūns	gepacientus	pagtientus	pagtus	pagtūnus	gepagtus	pagtītus
	subjunctive	paciantus	paciālūns	gepaciantus	paxiantus	paciātus	paciātūnus	gepaciātus	pagtiātus
	desiderative	paxentus	paxēlūns	gepaxentus	paxentus	paxitus	paxitūnus	gepaxitus	pagtīritus
	potential	pagtantus	pagtālūns	gepagtantus	pagtītantus	pagtātus	pagtātūnus	gepagtātus	pagtītātus
verbal nouns		gerund						verbal noun
		essive	instrumental	genitive	dative	ablative	locative	nominative	essive
		paciendū	paciendōrun	paciendī	paciendō	paciendā	paciendīs	pagtūs	pagtū
imperative		ia pacī!

Descendants

• Ilesse: pajire
• S'entigneis: pazir
• Tevrés: pazír