Contionary:miquior

Aeranir

Etymology

From Old Aeranir miquīōr, from Proto-Iscaric meqʷīōr, from Proto-Maro-Ephenian *meqʷ-.

Pronunciation

(Old) IPA: [ˈhe.ljoːr]
(Classical) IPA: [ˈhɛ.ljɔr]
(Gaunine) IPA: [ˈhɛ.ljɔɾ]
(Late) IPA: [ˈ(h)ɛ.ljor]

Verb

miquior (stative; infinitive mïquīsse, potential miqtor, desiderative miξō, perfective mïquīvō)

  1. I die, I pass away

Conjugation

Conjugation of miquior
imperfective singular plural
first second third first second third
t. c. e.
active indicative miquior mïquīstī mïquīrur mïquīrra mïquīrur mïquīmur mïquītis
subjunctive miquiō miquiāstī miquiārur miquiārra miquiārur miquiāmur miquiātis
desiderative miξō lüpistī miξërur mïξerra miξërur miξïmur miξïtis
potential miqtor mïqtāstī mïqtārur mïqtārra mïqtārur mïqtāmur mïqtātis
causative indicative miqtiȥ miqtin miqtīs miqtia miqtī mïqtīmus mïqtīītis miqtiend
subjunctive miqtiat miqtian miqtiās miqtia miqtiae mïqtiāmus mïqtiātis miqtiand
desiderative mïqtīrit mïqtīrin mïqtīris mïqtīra mïqtīrī mïqtīrïmus mïqtīrïtis mïqtīrend
potential mïqtītaȥ mïqtītan mïqtītās mïqtīta mïqtītae mïqtītāmus mïqtītātis mïqtītand
perfective singular plural
first second third first second third
t. c. e.
active indicative mïquīvō miquīviste mïquīvëre mïquīvëra mïquīvëre mïquīvïmur mïquīvïtur
subjunctive miquiāvō miquiāviste miquiāvëre miquiāvëra miquiāvëre miquiāvïmur miquiāvïtur
desiderative miξuō miξuiste miξuëre miξuëra miξuëre miξuïmur miξuïtur
potential mïqtāvō miqtāviste mïqtāvëre mïqtāvëra mïqtāvëre mïqtāvïmur mïqtāvïtur
causative indicative mïqtīvī mïqtīvin mïqtīvis mïqtīva mïqtīve mïqtīvïme mïqtīvïte mïqtīvend
subjunctive mïqtiāvī mïqtiāvin mïqtiāvis mïqtiāva mïqtiāve mïqtiāvïme mïqtiāvïte mïqtiāvend
desiderative mïqtīruī mïqtīruin mïqtīruis mïqtīrua mïqtīrue mïqtīruïme mïqtīruïte mïqtīruend
potential miqtītāvī miqtītāvin miqtītāvis miqtītāva miqtītāve miqtītāvïme miqtītāvïte miqtītāvend
non-finite forms imperfective perfective
active causative active causative
infinitive accusative mïquīsse mïqtīghan mïquīssī mïqtīghī
oblique mïqtīre mïqtīrī
participle indicative mïquientus mïqtientus miqtus mïqtītus
subjunctive mïquientus mïqtiantus mïquītus mïqtiātus
desiderative mïξentus miqtīrentus miξïtus mïqtīrïtus
potential mïqtantus miqtītantus mïqtātus miqtītātus
verbal nouns gerund verbal noun
essive instrumental genitive dative ablative locative nominative essive
mïquiendū miquiendōrun mïquiendī mïquiendō mïquiendā mïquiendīs miqtūs miqtū
imperative ia miquī!

Descendants