Contionary:bunta
Jump to navigation
Jump to search
Chlouvānem
Etymology
Post-Classical, onomatopoeic.
Pronunciation
Noun
bunta (ablaut declension)
- (singular only) rhythm, variation of strong and weak elements in sounds
- buntų mūmikmįm.
- We dance to the rhythm.
- buntų mūmikmįm.
- rhythm, rhythmic pattern
- nenyai leji tailvaḍausire bunta vi.
- This song has a complex rhythm.
- nenyai leji tailvaḍausire bunta vi.
Inflection
| Ablaut declension | |||
|---|---|---|---|
| Case | Singular | Dual | Plural |
| Direct | bunta | buntāt | bontyē |
| Vocative | |||
| Accusative | buntu | buntāṣa | bontyu |
| Ergative | buntei | buntāra | bontyei |
| Genitive | bonti | bunteva | baunti |
| Translative | buntan | buntarį | bontyan |
| Exessive | buntat | buntabhan | bontyat |
| Essive | buntąs | buntanne | bauntąs |
| Dative | buntom | buntarį | bontyom |
| Ablative | buntų | buntabhan | bontyų |
| Locative | bunte | buntanne | baunte |
| Instrumental | buntap | buntabhan | bontyap |